Pārvietošanās ESG datu ainavā: Ceļvedis, kā izprast un pārvaldīt ilgtspējības rādītājus.

Ievads

Pieaugot globālajam pieprasījumam pēc ilgtspējas un korporatīvās atbildības, vides, sociālie un pārvaldības (ESG) dati ir kļuvuši par uzņēmumu, investoru un regulatoru lēmumu pieņemšanas pamatu. Tomēr orientēšanās ESG datu vidē ir sarežģīta. Ņemot vērā datu avotu daudzveidību, nekonsekventus ziņošanas standartus un mainīgos noteikumus, organizācijām ir nepieciešams skaidrs ceļvedis, lai ESG dati būtu saprotami un pārvērstu tos praktiski izmantojamā informācijā.

Šajā rokasgrāmatā mēs aplūkosim ESG datu vides sarežģītību, galvenos ESG metriku avotus un labāko praksi šo datu efektīvai pārvaldībai.

Izpratne par ESG datu nozīmi

Kas ir ESG dati?

ESG dati ietver rādītājus, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi uz vidi, sociālo atbildību un pārvaldības praksi. Šie dati var ietvert oglekļa emisijas, darbinieku daudzveidību un valdes sastāvu, sniedzot ieskatu par organizācijas ētisko un ilgtspējības praksi. Tā kā ieinteresētās personas aizvien biežāk par prioritāti izvirza ilgtspēju, ESG datu ziņošana kalpo kā būtisks uzņēmuma ietekmes un atbildības rādītājs.

Kāpēc ESG datiem ir nozīme

ESG dati ir svarīgi dažādām ieinteresētajām personām:

• Investori izmanto ESG datus, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un riska profilu.

• Regulatori paļaujas uz ESG rādītājiem, lai nodrošinātu atbilstību un pārredzamību.

• Patērētāji arvien vairāk vēlas atbalstīt uzņēmumus, kas atbilst viņu vērtībām.

Tomēr darbs ar ESG datiem ir sarežģīts, un bieži vien uzņēmumiem ir jāorientējas dažādās ziņošanas sistēmās, datu standartos un verifikācijas procesos.

Galvenie izaicinājumi ESG datu jomā

1. Nesaskaņoti ziņošanas standarti

Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka trūkst universāla ziņošanas standarta. Ņemot vērā daudzās sistēmas, piemēram, Globālo ziņošanas iniciatīvu (GRI), Ilgtspējas grāmatvedības standartu padomi (SASB) un Darba grupu ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanai (TCFD), organizācijām ir jāizvēlas vai jāsaskaņo vairākas sistēmas, lai apmierinātu ieinteresēto personu vēlmes. Šis vienveidības trūkums var radīt neskaidrības un apgrūtināt savstarpēju salīdzināšanu.

2. Datu kvalitāte un verifikācija

Datu kvalitātes nodrošināšana ir ļoti svarīga, lai sniegtu precīzus pārskatus, taču ESG dati var būt nekonsekventi, nepilnīgi vai grūti pārbaudāmi. Piemēram, oglekļa emisiju dati var atšķirties atšķirīgu aprēķina metožu dēļ. Datu verifikācija, izmantojot trešās puses, var uzlabot ticamību, taču bieži vien tā ir sarežģītāka un sadārdzina izmaksas.

3. Sarežģīta datu vākšana

ESG dati bieži tiek iegūti no dažādiem avotiem, tostarp iekšējiem dokumentiem, piegādātājiem un trešo pušu datubāzēm. Šīs informācijas apkopošanai ir nepieciešamas stabilas datu vākšanas sistēmas, kas spēj apstrādāt vairākus datu veidus. Uzņēmumiem, kas darbojas visā pasaulē, datu vākšana var būt vēl sarežģītāka reģionālo atšķirību dēļ ziņošanas prasību un prakses.

4. Regulējuma attīstība

ESG noteikumi nepārtraukti attīstās, un visā pasaulē parādās jaunas atbilstības prasības. Piemēram, Eiropas Savienības Korporatīvās ilgtspējas pārskatu sniegšanas direktīva (CSRD) ievieš stingrākas pārskatu sniegšanas prasības uzņēmumiem, kas darbojas ES. Lai izvairītos no sodiem un saglabātu pārredzamību, ir būtiski sekot līdzi mainīgajiem noteikumiem.

Orientēšanās ESG datu avotos

Lai efektīvi pārvaldītu ESG datus, ir svarīgi saprast, no kurienes tie nāk. Šeit ir daži galvenie avoti:

1. Iekšējie dati

Iekšējie dati ietver informāciju, ko tieši kontrolē organizācija, piemēram, par enerģijas patēriņu, atkritumu apsaimniekošanu, darbinieku demogrāfiju un pārvaldības praksi. Šos datus parasti apkopo iekšējie departamenti, tostarp personāldaļas, finanšu un darbības departamenti.

2. Piegādātāju un piegādes ķēdes dati

Daudzi uzņēmumi paļaujas uz piegādātājiem, lai iegūtu materiālus, tāpēc piegādes ķēdes dati ir ļoti svarīgi, lai iegūtu pilnīgu ESG priekšstatu. Piemēram, uzņēmuma oglekļa dioksīda pēdas nospiedums ietver arī emisijas no piegādes ķēdes (3. apjoma emisijas), tāpēc ir nepieciešami dati no piegādātājiem un partneriem. Cieša sadarbība ar piegādātājiem, lai iegūtu precīzus datus, un piegādes ķēdes pārredzamības nodrošināšana ir būtiski soļi ESG datu vākšanā.

3. Ārējie un trešo pušu dati

Publiskās datubāzes, valsts aģentūras un trešo pušu pakalpojumu sniedzēji piedāvā vērtīgus ESG datus. Tādi avoti kā CDP (agrāk Carbon Disclosure Project) vai Sustainalytics sniedz standartizētus ESG reitingus un ziņojumus, kas var papildināt iekšējos datus un nodrošināt salīdzinošus kritērijus.

4. Nozares etaloni un salīdzinošie dati

Nozarei specifiski kritēriji nodrošina kontekstu, ļaujot uzņēmumiem novērtēt savu sniegumu salīdzinājumā ar līdzīgiem uzņēmumiem. Piemēram, izmantojot salīdzinošos rādītājus, mazumtirdzniecības uzņēmums var novērtēt savu energoefektivitāti salīdzinājumā ar nozares standartiem, tādējādi palīdzot noteikt reālistiskus uzlabošanas mērķus.

ESG datu pārvaldības labākā prakse

Efektīvai ESG datu pārvaldībai ir nepieciešama stratēģiska pieeja, lai nodrošinātu precizitāti, konsekvenci un izmantojamību. Lūk, daži labākie piemēri:

1. Izvēlieties pareizo pārskatu sniegšanas sistēmu

Organizācijām jāizvēlas pārskatu sniegšanas sistēmas, kas atbilst to vērtībām, nozares prasībām un ieinteresēto personu vajadzībām. Daudzi uzņēmumi izmanto vairāku sistēmu kombināciju, piemēram, GRI vispārējiem ESG ziņojumiem un SASB nozares specifiskiem standartiem. Bieži vien ir izdevīgi izvēlēties ietvarstruktūras, kas nodrošina elastību un pielāgošanas iespējas.

2. Ieguldīt uzticamās datu vākšanas un pārvaldības sistēmās

Centralizēta ESG datu pārvaldības sistēma var palīdzēt racionalizēt datu vākšanu, integrāciju un ziņošanu. Ieguldījumi tādos rīkos kā datu analīzes platformas vai ESG produktu izstrādes programmatūra ļauj automatizēti vākt datus un veikt uzraudzību reāllaikā, tādējādi atvieglojot datu precizitāti un atjaunināšanu.

3. Koncentrēšanās uz datu kvalitāti un verifikāciju

Augstas kvalitātes dati ir ticamu ESG pārskatu pamats. Datu kvalitātes pārbaužu, regulāru revīziju un trešo pušu verifikācijas procesu izveide var palīdzēt nodrošināt, ka ESG dati ir precīzi un uzticami. Pārbaudot datus, uzņēmumi var veidot uzticamību ieinteresēto personu vidū, uzlabojot savu reputāciju un piesaistot ESG domājošus investorus.

4. Atbilstības un pielāgošanās iespēju nodrošināšana

Tā kā noteikumi mainās, ir būtiski nodrošināt atbilstību. Organizācijām jāseko līdzi izmaiņām ESG noteikumos un attiecīgi jāpielāgo datu vākšanas un ziņošanas prakse. Pielāgojamu procesu ieviešana ļauj uzņēmumiem reaģēt uz jaunajiem standartiem ar minimāliem traucējumiem, nodrošinot, ka tie saglabā atbilstību un gatavību.

5. Datu vizualizācijas izmantošana ieinteresēto personu saziņai

Datu vizualizācija ir ļoti svarīga, lai ESG dati būtu pieejami ieinteresētajām personām. Interaktīvās vadības paneļi, diagrammas un infografikas sniedz sarežģītu informāciju viegli uztveramā formātā. Piemēram, uzņēmums var izmantot informācijas paneli, lai parādītu savu progresu oglekļa emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, ļaujot investoriem sekot līdzi ietekmei reāllaikā.

Tehnoloģiju izmantošana, lai racionalizētu ESG datu pārvaldību

Modernās tehnoloģijas, piemēram, mākslīgais intelekts un mašīnmācīšanās, uzlabo ESG datu vākšanu, analīzi un ziņošanu. Lūk, kā šīs tehnoloģijas var racionalizēt ESG datu pārvaldību:

1. Mākslīgais intelektiskais intelekts datu vākšanai un apstrādei

Ar mākslīgā intelekta darbināmie rīki var automatizēt ESG datu vākšanu no dažādiem avotiem, samazinot roku darbu un palielinot datu precizitāti. Dabiskās valodas apstrāde (NLP) ļauj mākslīgajam intelektam iegūt datus no nestrukturētiem avotiem, piemēram, ziņu rakstiem vai sociālajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas var sniegt reāllaika ieskatu par uzņēmuma ESG darbības rādītājiem.

2. Prognozējošā analītika proaktīvai lēmumu pieņemšanai

ESG datu analīze var identificēt ESG riskus un iespējas nākotnē. Piemēram, uzņēmums var izmantot prognozēšanas modeļus, lai paredzētu regulējuma izmaiņas un attiecīgi pielāgotu savu praksi, tādējādi samazinot atbilstības riskus un apsteidzot citus.

3. Blokķēde pārredzamām piegādes ķēdēm

Blokķēdes tehnoloģija nodrošina piegādes ķēdes datu pārredzamību, ļaujot uzņēmumiem izsekot un pārbaudīt piegādātāju praksi. Nodrošinot, ka visi darījumi un datu ieraksti ir droši un nemaināmi, blokķēde atbalsta ētisku iepirkumu un palīdz uzņēmumiem pārbaudīt, kā piegādātāji ievēro ESG standartus.

Nākotnes tendences ESG datu ainavā

ESG datu vide turpinās attīstīties, un tās nākotni noteiks vairākas jaunas tendences:

1. Ziņošanas standartu standartizācija

Pieaugot pieprasījumam pēc konsekvences, visticamāk, tiks veicināta standartizētu ESG pārskatu sniegšanas sistēmu ieviešana. Tādas organizācijas kā Starptautisko finanšu pārskatu standartu (IFRS) fonds strādā pie vienotas sistēmas izveides, kas varētu vienkāršot pārskatu sniegšanu un uzlabot salīdzināmību dažādās nozarēs.

2. Lielāks uzsvars uz 3. darbības jomas emisijām

Uzņēmumi lielāku uzsvaru liks uz 3. tvēruma emisijām - emisijām, ko rada piegādes ķēdes un produktu izmantošana. Trešās jomas emisijas bieži vien veido lielāko uzņēmuma oglekļa dioksīda pēdas daļu, un precīza datu vākšana šajā jomā kļūs aizvien svarīgāka.

3. ESG datu integrācija finanšu pārskatos

Investori arvien biežāk uzskata, ka ESG dati ir ļoti svarīgi finanšu rezultātiem. Reaģējot uz to, uzņēmumi var integrēt ESG rādītājus savos finanšu pārskatos, parādot, kā ilgtspējības iniciatīvas veicina ilgtermiņa rentabilitāti un riska pārvaldību.

4. Lielāks pieprasījums pēc ESG monitoringa reāllaikā

Pateicoties IoT sensoru un mākslīgā intelekta attīstībai, kļūst iespējama ESG uzraudzība reāllaikā. Piemēram, uzņēmumi var izmantot IoT ierīces, lai reāllaikā uzraudzītu ūdens patēriņu, palīdzot nekavējoties reaģēt uz problēmām un uzlabot resursu efektivitāti.

Secinājums: ESG datu ainavas apgūšana

Lai orientētos ESG datu vidē, ir nepieciešama rūpīga plānošana, stratēģiska datu pārvaldība un apņemšanās nodrošināt pārredzamību. Izprotot ESG datu sarežģītību, izvēloties pareizos rīkus un nodrošinot atbilstību mainīgajiem standartiem, organizācijas var ne tikai apmierināt ieinteresēto personu vēlmes, bet arī veicināt ilgtspējīgāku pasauli. Tā kā ESG apsvērumi kļūst aizvien svarīgāki uzņēmējdarbības panākumu kontekstā, uzņēmumi, kas izmanto uz datiem balstītu ilgtspēju, būs labā pozīcijā, lai kļūtu par atbildīgas un ietekmīgas izaugsmes līderiem.

Neatkarīgi no tā, vai esat tikai sācis savu ESG ceļojumu vai vēlaties pilnveidot savu pieeju, atcerieties: ESG dati nav tikai par atbilstību - tie ir par elastīgas, uz nākotni orientētas organizācijas izveidi, kas ir gatava nākotnei, ko atbalsta tādi partneri kā High Digital.